Letra de Viestarda Cīņa Pie Mežotnes

12.-13 gs tērvetes pilskalnā dzīvoja un valdīja viestards - Pirmais senajās hronikās minētais zemgaļu virsaitis Bet viens no lielākajiem un varenākajiem zemgalē tolaik Bija mežotnes pilskalns lielupes krastā Uz tērveti ziņnesis steidz Viņš viestardam ļaunu ziņu teic Tur mežotnes pilskalnā mūki un krustnešI sēž Pie ticības savas tie zemgaļus vērš! Tver zobenu viestards, deg niknumā sirds tam Ja reiz ciemiņI klātu, tie jāsaņem godam! No visas zemgales lai vīri šurp nāk Un cirvjus un zobenus līdzi lai nes! Mēs apsolam dieviem, ja tie laimi mums dos Tās galvas, ko cirtīsim pie mežotnes! Jau pamalē pērkons dusmīgi rūc Tu, svešiniek, labāk no zemgales mūc! Un rīta agrumā pie mežotnes zemgaļu karapulks ieradās Tur visu dienu ar krustnešiem viņI cīnījās Tomēr nav laimes viestardam šodien Jau viņa māsasdēls laukā guļ beigts Bet tikām pa lielupi kuģos šUrp kristīgiem palīgi brauc Kad to dabūja zemgaļI zināt Pilni niknuma tos sagaidīt trauc Un upes seklākā vietā Tie tūdaļ kuģiem virsū krita Un visus, kas tur iekšā bija Bez žēlastības zemē cirta To redzot mūki, kas vēl mežotnes pilskalnā slēpās Steidz bailēs savu dievu lūgt Un līdz ar krēslas pēdējo stundu Tie visi prom no zemgales mūk Kauc vilki tiem pakaļ Un melna pār mežiem noguļas nakts Tā zemgaļI saņem tos Kas nāk šurp neaicināts