Letra de Lepnums Un Spīts

Kā melna čūska pie mums līda kristietība Pilna ar indi, tā gadsimtiem asinis zīda Romā saveidota Muļķiem ticība dota Un dieva vietnieks uz zemes Kas nu tik rīkos un lems Bet aiz skaistiem vārdiem, Zelta rāmjiem ar mocekļu tēliem Mirkst asinīs rokas, un mute pilna ar meliem Tik daudz bij pūliņu pielikts, bet maz izdarīts Jo bija mums sīkstums, lepnums un spīts Un vēl arvien tautas dziesmas te dzied Par mīļo Laimu, kas pār pagalmu iet Cik svētvietu nopostīts Ozolu nocirsts, akmeņu saskaldīts Bet Pērkoņtēvs vēl arvien debesīs rūc Un saulgriežu naktīs Jāņu ugunis kurs Mūsu sīkstums, lepnums un spīts Un kā senāk sirma māmuļa rakstu rakstiem jostas auž Ir tautas spēks tais senču zīmēs, par mūsu dieviem tās pauž Bet čūska lokās un šņāc, neparko negrib tā mirt Vēl tai dzīvību pietiek, kamēr muļķi uz pasaules ir